Bitlife Free
Organizer:
- Organized by
-
-
Neuztraucies, tas ir tikai hobijs
-
Neuztraucies, tas ir tikai hobijs
Es esmu programmētājs. Sēžu mājās, pirms tam visu dienu rakstīju kodu. Man patīk mans darbs, bet dažreiz smadzenēm vajag atslodzi. Tikai ne tādu, kur jāskatās seriāls vai jālasa grāmata. Man vajag kaut ko, kas notur uzmanību, bet neprasa pārāk lielu ieguldījumu. Tā es atklāju sev azartspēles.
Sākās viss pavisam nejauši. Es meklēju interesantu projektu, lai iztestētu kādu savu skriptu, un uzgāju reklāmu. Bija vakars, es biju paguris, un nolēmu vienkārši pamēģināt. Ne jau tāpēc, lai uzreiz kaut ko vinnētu. Drīzāk intereses pēc. Es atvēru mājaslapu, un tā izskatījās diezgan jauki – viss skaidrs, nav jāmeklē spēles stundām ilgi.
Pirmais iespaids bija labs. Es ieliku nelielu summu, kādu desmit eiro. Ne vairāk par kafijas tasi, ko es būtu nopircis, ja būtu strādājis birojā. Un sāku griezt slotus. Atceros, kā nospiedu pogu “spin” un vēroju, kā rullīši griežas. Nekā īpaša. Bet pēc piektā vai sestā grieziena es pamanīju, ka man atpakaļ nāk vairāk, nekā es biju licis. Es uzvarēju trīsdesmit eiro. Sīkums, bet tas sagādāja prieku.
Kopš tā brīža es sāku spēlēt regulāri, bet ne pārāk bieži. Man ir noteikums – es spēlēju tikai tad, kad jūtos mierīgs un man ir brīvs vakars. Nekad, kad esmu dusmīgs vai satraukts. Tas ir svarīgi. Es gribu, lai šis hobijs paliek patīkams, nevis pārvēršas par problēmu. Un, godīgi sakot, esmu pamanījis, ka daudzi cilvēki to nesaprot. Viņi domā, ka azartspēles ir tikai par naudu. Bet man tās ir par emocijām un nelielu risku, kas padara dzīvi nedaudz asāku.
Ir reizes, kad zaudēju. Piemēram, pagājušajā nedēļā es biju diezgan pārliecināts par vienu spēli, bet tā nekas nesanāca. Es zaudēju apmēram piecdesmit eiro. Vai man bija žēl? Jā, mazliet. Bet es skatos uz to kā izklaides izdevumiem, tāpat kā kāds maksā par kino vai koncertu. Turklāt es nekad nespēlēju ar naudu, ko nevaru atļauties zaudēt. Tas ir kā ar alkoholu – ja zini savu mēru, tas ir patīkami.
Manā stāstā ir vēl viena detaļa. Es reiz sastrīdējos ar kolēģi darbā. Viņš teica, ka visas azartspēles ir vienādi sliktas un ka es izmetu naudu vējā. Es viņam atbildēju, ka tas ir tāpat, kā viņš katru dienu pērk smalku kafiju par sešiem eiro. Es viņam paskaidroju, ka man ir sava budžeta sistēma un es to ievēroju. Kolēģis palika skeptisks, bet vairs neuzstāja.
Pēc tam es sēdēju pie datora un domāju par to, kā cilvēki bieži vien nosoda lietas, ko paši nesaprot. Man šķiet, ka galvenais ir atbildība. Ja tu spēj kontrolēt savas emocijas un savu maku, tad nav nekā slikta, ja reizēm pamēģini veiksmi. Es pat ieteiktu dažiem draugiem, kuriem ir garlaicīgi vakaros, pamēģināt, bet tikai ar nosacījumu, ka viņi neaizraujas.
Kad es runāju par savu hobiju ar citiem, es vienmēr saku, ka mans mīļākais portāls ir casino latvija. Tur ir plaša izvēle, un, pats galvenais, viņi ļauj tev pašam izlemt, cik daudz tu esi gatavs atdot. Es nesen tur uzgāju jaunu spēli ar interesantu bonusu sistēmu, un tā pavisam savādāk izkliedē manu ikdienas rutīnu.
Vēl viens moments, ko es gribu pieminēt, ir par to, kā es jūtos pēc uzvaras. Kad es vinnēju kādu summu, es nekrītu eiforijā. Es vienkārši priecājos, ka tas notika, un bieži vien izņemu daļu no šīs naudas. Piemēram, nesen es uzvarēju simts eiro. Es paņēmu tos septiņdesmit un nopirku sev jaunu tastatūru. Tā ir forša sajūta – zināt, ka tava izklaide ne tikai nes zaudējumus, bet reizēm arī atpelna.
Es saprotu, ka ne visiem ir vienāda attieksme. Man ir draugs, kurš nespēj apstāties, kad sāk. Viņš vienmēr liek klāt, līdz pazaudē visu. Mēs par to runājām, un es viņam ieteicu uzstādīt limitus. Es pats izmantoju dažādas metodes – piemēram, noteiktu laiku, cik ilgi spēlēt, vai arī noteiktu summu, ko es nevaru pārsniegt. Tas palīdz.
Man ir savs viedoklis par Latvijas azartspēļu tirgu. Esmu pārliecināts, ka, ja tu pareizi izvēlies platformu un ievēro piesardzību, tad spēlēšana ir tīrs prieks. Es reiz pārrunāju ar vienu paziņu, kurš spēlē tikai fiziskajos kazino, bet es viņam teicu, ka man patīk tieši tas, ka mājās es varu spēlēt mierīgi, bez lieka stresa.
Ir arī tādi vakari, kad es vienkārši sēžu, skatos uz ekrānu un griežu slotus, kamēr skan patīkama mūzika. Šajos brīžos es domāju par dzīvi, par plāniem. Spēle man palīdz atslēgties. Man nav vajadzība uzvarēt katru reizi. Man patīk process.
Tāpēc es saku – Nebaidieties izmēģināt kaut ko jaunu, bet dariet to ar prātu. Es esmu atradis sev patīkamu veidu, kā pavadīt laiku, un es par to nenožēloju. Varbūt tas izklausās dīvaini, bet dažreiz es noķeru sevi pie domas, ka esmu laimīgs, kad spēlēju. Nevis tāpēc, ka vinnēju, bet tāpēc, ka šis ir mans mazais brīdiens prom no ikdienas.
Ja jūs domājat, ka azartspēles nav jums – iespējams, jums ir taisnība. Bet, ja esat ziņkārīgs, sāciet ar nelielu summu un vērojiet savas sajūtas. Tikai neaizmirstiet, ka tas ir tikai hobijs. Un tā arī tam jāpaliek.
-
0 Replies
Sorry, there were no replies found.
Log in to reply.